ceturtdiena, 2009. gada 10. decembris

Par mērķiem, reliģiju, vāverēm.

Šodien aizdomājos, kāpēc cilvēki raksta blogus - kāda ir viņu motivācija, kāds ir mērķis? Prātā uzreiz nāk trīs iemesli:
  • nepārvarama vēlme izteikt savu viedokli un iegūt pēc iespējas vairāk domubiedru;
  • blogs ir kā viena no personas radošajām izpausmēm - tiek rakstīti novērojumi, pārdomas vai veidota kaut kāda veida literārā jaunrade (prātā nāk autortiesību normatīvie akti - sveiciens ViA KSA2007 ;P);
  • uzrunāt pēc iespējas lielāku auditoriju, nodot "messidžu" un iegūt pēc iespējas vairāk sekotāju.
Tā nu intereses pēc apskatījos, kādi rakstītāji, kādas idejas atrodas iekš Blogger.com. Jāatzīst, kadiezgan liels bija mans pārsteigums, kad četri no desmit apskatītajiem bija reliģiska satura emuāri. Nu rodas jatutājumi - vai blogu var uzskatīt par sava veida moderno - digitālo - bībeli? Vai šādā veidā cerēts vairāk cilvēku pievērst reliģiskam dzīvesveidam, vērtībām? Vai arī šī tēma ietver daudz sasāpējušu jautājumu, daudz pretinieku, vai tieši otrādi - daudz sekotāju -, ka sastapos ar tādu reliģijas koncentrāciju publiskajā vidē? Nu jā - var jau būt, ka tā ir pavisam nejauša sakritība.. ērta atrunāšanās jebkurā situācijā. Vai, piemēram - kāds mērķis ir blogam, ko pamanīju šepat (un tas noteikti nav tāds vienīgais) kura galvenajā lomā ir izdomāts tēls (šajā gadījumā - mīkstā rotaļlieta-vāvere) - izklaidēt lasītāju? Īstenot savas nerealizētās bērnu animācijas filmu idejas? Noteikti ir simtiem, pat tūkstošiem blogu, par kuriem var tikai pabrīnīties, un jēgu atrast nevar. Un varbūt nemaz nevajag - liela daļa informācijas publiskajā vidē ir radīta mūsu izklaidēšanai, kur racionalitāti un loģiku nemeklēt. Man tik ir radies tāds iekšējs secinājums, ka lielākoties cilvēki raksta (šajā gadījumā - publiski), lai pašapliecinātos, attīstītu radošu un konstruktīvu domāšanu un, ja tas tīri labi un interesanti padodas, arī nodrošinātu pakāpienu karjerā. Vai tu zini, kāpēc raksti (vai neraksti)?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru