Pirmie favorīti

Get this widget | Track details | eSnips Social DNA

Visiem patīk "Krēsla" :D

Izklaide un psiholoģija.

Kam gan nepatīk skatīties visādus interesantus video internetā? Pa šo laiku, kopš internets ir mana ikdiena, ir sakrājusies "kaudzīte" iecienītāko (pārsvarā jau izklaides jomā) video, ko ik pa laikam paskatoties, gribas pasmaidīt. Šoreiz piedāvāju droši vien daudziem redzētu video par žirafes nedienām savannā. Izrādās, ka video ir arī pievienotā vērtība, ko sniedz tā pamatdoma. Šī viegli izklaidejošā video pamatā patiesībā ir ļoti nopietni psiholoģiski procesi, kas izskaidro cilvēka reakciju un darbību smaga zaudējuma vai kādas citas nopietnas situācijas gadījumā. Doktore Elizabete Kublere-Rosa (Elisabeth Kubler-Ross) ir izstrādājusi piecas reakcijas fāzes SOS situācijā, ko parāda šis krāsainais klipiņš ar žirafi galvenajā lomā. Noskatieties un varbūt spēsiet savilkt paralēles ar savu reakciju negaidītās situācijās.

Par mērķiem, reliģiju, vāverēm.

Šodien aizdomājos, kāpēc cilvēki raksta blogus - kāda ir viņu motivācija, kāds ir mērķis? Prātā uzreiz nāk trīs iemesli:

• nepārvarama vēlme izteikt savu viedokli un iegūt pēc iespējas vairāk domubiedru;
• blogs ir kā viena no personas radošajām izpausmēm - tiek rakstīti novērojumi, pārdomas vai veidota kaut kāda veida literārā jaunrade (prātā nāk autortiesību normatīvie akti - sveiciens ViA KSA2007 ;P);
• uzrunāt pēc iespējas lielāku auditoriju, nodot "messidžu" un iegūt pēc iespējas vairāk sekotāju.

Tā nu intereses pēc apskatījos, kādi rakstītāji, kādas idejas atrodas iekš Blogger.com. Jāatzīst, kadiezgan liels bija mans pārsteigums, kad četri no desmit apskatītajiem bija reliģiska satura emuāri. Nu rodas jatutājumi - vai blogu var uzskatīt par sava veida moderno - digitālo - bībeli? Vai šādā veidā cerēts vairāk cilvēku pievērst reliģiskam dzīvesveidam, vērtībām? Vai arī šī tēma ietver daudz sasāpējušu jautājumu, daudz pretinieku, vai tieši otrādi - daudz sekotāju -, ka sastapos ar tādu reliģijas koncentrāciju publiskajā vidē? Nu jā - var jau būt, ka tā ir pavisam nejauša sakritība.. ērta atrunāšanās jebkurā situācijā. Vai, piemēram - kāds mērķis ir blogam, ko pamanīju šepat (un tas noteikti nav tāds vienīgais) kura galvenajā lomā ir izdomāts tēls (šajā gadījumā - mīkstā rotaļlieta-vāvere) - izklaidēt lasītāju? Īstenot savas nerealizētās bērnu animācijas filmu idejas? Noteikti ir simtiem, pat tūkstošiem blogu, par kuriem var tikai pabrīnīties, un jēgu atrast nevar. Un varbūt nemaz nevajag - liela daļa informācijas publiskajā vidē ir radīta mūsu izklaidēšanai, kur racionalitāti un loģiku nemeklēt. Man tik ir radies tāds iekšējs secinājums, ka lielākoties cilvēki raksta (šajā gadījumā - publiski), lai pašapliecinātos, attīstītu radošu un konstruktīvu domāšanu un, ja tas tīri labi un interesanti padodas, arī nodrošinātu pakāpienu karjerā. Vai tu zini, kāpēc raksti (vai neraksti)?

Mazā atklāšana

Nu re - beidzot top pirmais īstais blogs, par kura rakstīšanu jau krietnu laiciņu biju domājusi. Ja nebūtu tāda akadēmiska "spiediena", ļoti iespējams, ka tā arī nebūtu saņēmusies publiskās dienasgrāmatas rakstīšanai. Šobrīd šo redzu, kā īslaicīgu projektu, bet - kas to lai zina - varbūt iepatiksies un turpināšu cept emuāru pēc emuāra, un kļūšu atpazīstama kā Perezs Hiltons :D